"Mēs varam vēlreiz apstiprināt, ka tā ir milzīga nozares uzvara, kas panākta smagā un ilgstošā sadarbībā ar valdības un Saeimas pārstāvjiem – gan opozīciju, gan pozīciju. Mēs esam gandarīti, ka tūrisma nozares loma Latvijas tautsaimniecībā un eksportā ir novērtēta kā no likumdevēju, tā sabiedrības puses. Ar PVN likmes samazināšanu, nozares darba vietu skaits pakāpeniski palielināsies par vismaz 2000, Latvijas tūrisma nozare atgūs konkurētspēju reģionā starp kaimiņvalstīm un tuvākajām Eiropas Savienības valstīm, kur viesnīcu un restorānu pakalpojumiem PVN likme ir zemāka nekā Latvijā. Šis lēmums dod cerību, ka gada beigās nepiedzīvosim naktsmītņu bankrota vilni, īpaši, Latvijas reģionos" Saeimas lēmumu vērtē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents J. Naglis.

Tāpat J. Naglis atzīmē, ka "PVN samazināšana ir tikai viens solis tūrisma nozares atbalstam. Lai Latvija atgūtu konkurētspēju, ir nopietni jādomā par lielāku finansējumu valsts mārketingam. Savukārt, lai atgūtu konkurētspēju viss Baltijas valstu reģions, pazeminātā PVN likme naktsmītņu biznesam ir jāpiemēro arī Lietuvā. Un visiem kopā jādomā par PVN likmes samazinājumu galvenajiem pārtikas produktiem, pārskatot kopējo nodokļu politiku valstī."

Kā jau esam informējuši, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, kad izmitināšanas pakalpojumiem piemērojamā PVN likme tika paaugstināta no 5% uz 21%:

1) strauji samazinājās Latvijā izmitināto ārvalstu tūristu skaits;
2) tika radīts īstermiņa ieguvums valsts budžetā, bet, vienlaikus, Latvija zaudēja konkurētspēju starp Baltijas valstīm un tuvākajām Eiropa savienības valstīm, kur PVN viesnīcām ir zemāks (piemēram, Igaunija – 9%, Somija – 8%, Polija – 7%, utt.);
3) ārvalstu investoriem tika dots negatīvs signāls par biznesa vidi un ieguldījumiem viesnīcu nozarē Latvijā;
4) nodarbināto skaits nozarē samazinājās par ~ 10 000;
5) valsts un pašvaldības nav ieguvušas ieņēmumus vismaz 10 mlj. latu apmērā;
6) kopējais atcelto pasākumu skaits bija ne mazāks par 110 ar kopējo summu ne mazāk par 6 mlj. Latu, no tiem citā valstī tika noorganizēti vismaz 80 pasākumi.

2010.gada janvāra un februāra dati liecina, ka naktsmītņu noslogojuma kritums vairs nav tik straujš kā 2009.gadā; tomēr vidēji tas bija par 6 - 7% mazāks kā attiecīgajā periodā 2009.gadā.

EUROSTAT apkopotie dati par 2009.gadu liecina, ka Latvija ir 4.valsts Eiropas Savienībā pēc ārvalstu tūristu īpatsvara, kas sastāda 70%. Tas skaidri apliecina, ka viesnīcu nozares apgrozījuma krituma pamatā nav iekšējā patēriņa samazināšanās un to nevar tieši salīdzināt ar izmaiņām citās tautsaimniecības nozarēs.

Vienlaikus, tas atkārtoti apliecina, ka tūrisma nozarei ir milzīga nozīme Latvijas eksportā (saskaņā ar Centrālās Statistikas datiem, 2008.gadā, ieņēmumi no tūrisma pakalpojumiem sastādīja 403.2 miljonus Ls; tūrisma pakalpojumi ieņēma 1. vietu starp pakalpojumu nozarēm un 4. vietu Latvijas kopējā eksportā, t.i. neskatoties uz ekonomikas izaugsmes tempu samazinājumu, ko tūrisma un viesmīlības nozare izjuta jau 2008.gada sākumā, kopumā tika panākts eksporta pieaugums.)

LVRA uzskata, ka papildus jau minētajiem ieguvumiem:
1) valsts viegli iegūs apgrozījumā finanšu līdzekļus;
2) pašvaldībām palielināsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumi, valsts budžetā palielināsies sociālā nodokļa ieņēmumi;
3) palielināsies, PVN ieņēmumi budžetā;
4) piemērojot 10% likmi, PVN ieņēmumu summa nesamazināsies, bet, palielinoties apgrozījumam, ko 2010.gadā plānojam par ~5%, arī PVN ieņēmumu summa palielināsies;
5) uzņēmēji iegūs finanšu līdzekļu, ko ieguldīt attīstībā, mārketinga, personāla darba apmaksai.

Kā nākamo izaicinājumu, LVRA izvirza priekšlikumu – piemērot samazināto PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Kā liecina HOTREC (Asociācija Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā) apkopotā informācija, samazinātajai PVN likmei tūrisma pakalpojumiem un izmitināšanas pakalpojumiem nav tiešas saistības ar samazinātās PVN likmes piemērošanu pārtikai. Piemēram, Latvijas kaimiņvalstī – Igaunijā viesnīcām piemēro samazināto PVN likmi, kamēr pārtikai – standartlikmi – 20% apmērā; Somijā pārtikai piemēro samazināto PVN likmi 12%, tomēr viesnīcu pakalpojumiem tā ir vēl zemāka – 8%, līdzīgi ir arī Norvēģijā – pārtikai piemēro samazināto PVN likmi 14% apmērā, viesnīcu pakalpojumiem likme ir vēl zemāka – 8%, savukārt, Čehijā, kur pārtikai tiek piemērots PVN gan 9%, gan standartlikme – 19%, viesnīcu pakalpojumiem – 9%.

Tāpat kā naktsmītņu, arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu sniegtais serviss ir tieši atkarīgs no roku darba un tajā tiek nodarbināts mazkvalificētais darba spēks, tātad – tā ir sociāli ļoti jūtīga nozare. Jāņem vērā, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu galvenais klients ir vietējais iedzīvotājs, kas līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un maksātspējas samazināšanos, daudz retāk apmeklē restorānus, kafejnīcas un citus ēdināšanas uzņēmumus kā līdz šim.

Šobrīd samazinātā PVN likme viesnīcu pakalpojumiem tiek piemērota 22 ES valstīs, kā arī – Norvēģijā, Īslandē, Turcijā, bet restorānu pakalpojumiem 13 valstīs, kā arī – Īslandē.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir profesionāla un darba devēju organizācija, kas apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" (HOTREC) biedrs.

Sīkākai informācijai:
Jānis Naglis (LVRA prezidents) – tālr.: 67608000 vai 29207043;  This e-mail address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it
Santa Graikste (LVRA izpilddirektore) – tālr.: 67014131 vai 29484738; This e-mail address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it